Zvaigžņu viesi

Daugavpils teātris uzsāk sadarbību ar J. Kupalas Nacionālo akadēmisko teātri (Minska)

Noslēdzot 2019. gadu, ir panākta savstarpēja vienošanās par turpmāku sadarb ...

Intervijas

24 janvāris

Vārda dienas:
Krišs, Ksenija, Eglons

Horoskopi

Vērsis
21. aprīlis
- 20. maijs

VĒRSIS Nevajadzētu ļaut neuzmanībai vai paviršībai radīt liekus kavēkļus. Jo īpaši piesardzīgam vajadzētu būt finansiālajos jautājumos. Saskarsmē ar apkārtējiem būsi draudzīgs un dzīvespriecīgs, kas vairos iespējas gūt jaunus paziņas, domubiedrus. Kopumā nedēļa vairāk piemērota radošu ieceru īstenošanai, kontaktu dibināšanai, dažādu kursu, semināru apmeklēšanai. Brīvdienās alksi pēc otrās pusītes sabiedrības.

Ceturtdiena
Diena
2 .. 4 C
Vakars
.. 2 C
Vējš
4 .. 6 m/s
Piektdiena
Nakts
2 .. 4 C
Rīts
4 .. 6 C
Vējš
5 .. 7 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Aktuālākā problēma šodien Daugavpilī

 

Arkādijs Larionovs Jaunumi Politika | 12. janvāris 2012 | 09:41

Draugi, dzīvosim draudzīgi!

Tā nu redz ir sanācis, ka savas dzīves laikā esmu saraskstījis diezgan daudz, taču politiskās tēmas vienmēr esmu centies neaizskart. Pārāk subjektīva tematika. Bet ir pienācis laiks. Vairāk ciest nevaru!

Nepaiet ne diena, bez , lai visu rangu politiskie pārstāvji nemestos kaut ko skaidrot saiedrībai par stāvokli valstī. Pat Jaungada apsveikumos, tieši apsveikumu vietā nācās klausīties dažādus skaidrojumus. Es noraustos ikkreiz, kad dzirdu kaut ko saistībā ar Konstitūciju.

Man jau ir alerģija uz jauniem skatījumiem uz valsts pamatnostādēm, kuras, izrādās, stipri modernizējušās no vispārpieņemtajām un tradicionālajām tieši mūsu valstī. Rodas iespaids, ka juridiskajās fakultātēs ir laiks nomainīt Romiešu tiesības pret Rīgas tiesībām.

Man paliek slikti no man nezināmiem cilvēkiem ar ir zemāku izglītību nekā man, kuri no televizoru ekrāniem un datoru monitoriem ikdienu man izsaka „gudrus” padomus, lamājot pie reizes mēslos slīkstošo bijuāšo padomju valsti. No liekulīgām un neko nesaturošām runām man netur nervi, bet no dažām personām visss pārējais. Man no tādas informācija telpas tagad, vēl nekad nav bijis tik slikti.

Kad dzirdu par kārtējo valsts unikalitāti, es skrienu uz aptieku pēc nervus nomierinošā līdzekļa, kaut gan agrāk savu Krievijas paziņu vidū klusībā lepojos, ka dzīvoju te. Frāze „vajag skaidrot Satversmes pamatus” iedzen mani strupceļā, bet vārdu savienojums „latviska Latvija” seko man līdzi naktīs un rada dažādas vīzijas par anglisku Angliju, par francisku Franciju, un kas pats briesmīgākais par amerikānisku Ameriku.
Pilsoņa pienākums, ko man katru dienu izskaidro, izraisa man astmas lēkmi, bet ziņas internet – portālos raisa vēlmi paņemt vairāk benzīna, kurš pavisam nesen kļuvis dārgāks, un nodedzināt monitoru. Kad dzirdu par pilsonisko atbildību no vietējiem politiķiem, gribas gaudot uz mēnesi.
Acis ir piekusušas. Vēl vairāk ir piekusušas smadzenes. Acis vairs negrib redzēt politiku ne politiskajaā skatuvē, ne žurnālos, nedz arī ringā. Pat kailus uz slēpēm acis vairs negrib viņus redzēt. Es gribu viņus redzēt produktīvā darba pilnbriedā ekonomikas jomā, to gan. Un, lai šis darbs ir īsts, nevis skaidrojošs.
Pilnīgi ir apnicis Bērziņš. Itkā tikko ir parādījies, tomēr jau ir apnicis. Ļoti apnicis ir Urbanovičs, cilvēks, kurš pats nezina savu pozīciju. Pavisam apnicis ir Lembergs. Ēlerte rādās no katra stūra. Šķēles dēļ man vairs nepatīk biznesmeņi. Āboltiņas dēļ – sievietes. Dzintara dēļ – cilvēki kopumā. Ja uz ielas satiktu Zatleru, man grūti būtu neisaistīties dūru cīņā. Dombrovskis visur un katru dienu. Iedodiet viņam beidzot pastrādāt, lai jau viņš beidzot kaut ko izdara! Varbūt viņš vispār neko nemāk? Ir aizmirsis to karstās cīņas laikā? Kad dzirdu viņa runas, man bloķējas smadzenes.
Tikko sāku sevi mierināt un mēģināju norobežoties no šī visa, pat alu triju mēnešu laikā spēju pats attaisīt, kad pēkšņi – bac! Ziemassvētku priekšvakarā Pujāts sāk skaidrot par valodu! Starp citu Romas katoļu baznīcas kardināls. Izrādās Dievam ir starpība, kādā valodā lūgties. Pujāta dēļ pārstāju ticēt Dievam.
Pēc premjera paziņojuma, ka man turpinās izskaidrot arī krievu valodā un ar nacionālo minoritāšu palīdzību – viss paliku sirms. Viņi grib mani nobeigt! Man vairs nepalīdz nomierinošie līdzekļi. 

Te zvana ar jautājumu: „ Ja vēlēšanas notiktu šodien, par kuru jūs balsotu?” Mani mīļie, man liekas, ka ir pienācis laiks balsot tikai pašam par sevi. Man dzīvoklī, starp citu, korupcijas nav klozetpods arī strādā, tāpēc, ka viņiem vēl nav ķērušies klāt skaidrotāji un integratori. 

Ātrāk vasara! Tā gribas aizbraukt pie tēva uz vasarnīcu, kur televīzijas programmas slikti ķeras, toties odi – labi. Tāpēc, ka tur televīzijas programmu ir maz, bet odu – kā ierēdņu valstī. Es katram došu vārdu un pirmo nosaukšu... nē, lai paliek noslēpums, savādāk citi apvainosies, ka nenosaucu viņus pirmos. Profesora

 Preobraženska padoms kā nekad kļūst aktuāls – nelasīt... Lasīt tik tiešām negribas ne pirms brokastīm, ne pirms pusdienām, ne pirms vakariņam, ne arī pēc tam.
Luk tā arī dzīvojam,
Mūžīgaja karā visi pret visiem.

Smēkejošie pret nesmēķētājiem un otrādi. Dzerošie pret nedzerošajiem un otrādi. Vadītāji pret gājējiem un otrādi. Suņu mīļotāji pret kaķu mīļotājiem un otrādi. Krievi pret latviešiem un otrādi. Kā arī visas iespējamās variācijas. Raksta, esot pacēluši akcīzi uz cigaretēm. Nesmēķējušie vadītāji priecīgi ķiķina. Smēķējošie izmisīgi cīnās pretī. Nākamajā dienā raksta – pacēluši akcīzi benzīnam. Gājēji priecīgi līksmo. Suņu mīļotāji atbalsta. Jā, jā, suņuku nav kur izvest pastaigā mašīnu dēļ. Te sarunā iejaucas dzerošie kaķu mīļotāji. Jūs labāk koptu pēc saviem suņiem viņu fekālijas, savādāk padzert alu bērnu laukumā nav iespējams, obligāti kaut kur ieķēzīsies. Nedzerošie suņu mīļotāji pretojas. Lūk, lai jums cenas uz alkoholu paceļ 10 reizes. Nākamajā dienā paceļ... 

Labāk jau palasīt vecās padomju avīzes...
Lūk esmu es. Pavisam parasts Latvijas iedzīvotājs. Agrāk smēkejošs, tagad nesmēķējošs, iedzeru ar mēru svētkos, kāmīša turētājs, pa pusei vadītājs, pa pusei gājējs. Esot pie stūres, cienu gajējus. Tāpēc, ka pats reizēm tāds esmu. Esot gājējs, cienu vadītajus. Tāpēc, ka pats reizēm tāds esmu. Iedzeru savā labajā kompānijā prieka pēc, nevis tāpēc, lai kādam sistu sejā.

Par valodām labāk vispār nerakstīšu. Te bez manis komentētāju ir gana.
Es pieturas tikai vienam parastam principam: lai labi dzīvotu, vajag cienīt tos, kas dzīvo tev blakus un nemēslot viņam uz galvas. Varbūt jau pietiks karot? Un tomēr bija taisnība kaķim Leopoldam...
 

Arkādijs Larionovs, Baltijas Starptautiskās Akadēmijas lektors, Sabiedrisko attiecību maģistrs

Komentāri:

24. janvāris 2012 22:31 - LV

bet kas attiecas uz si raksta autoram, pareizi , NEVAJAG likt virsu uz tiem kuri blakus dzivo. bet krievi liek uz latviesiem virsu , neciena musu valodu un ta talak

24. janvāris 2012 22:29 - LV

Krievi! iemacaties latviesu valodu un problema atkritis pati par sevi, Latvija nekad nebus 2 valodas tapat ka Lietuva un Igaunija. Un nevajag salidzinat ar Ameriku vaiAngliju, jo tas valstis nebija Padomju savieniba :-)

17. janvāris 2012 17:03 - alla

пока живем…

15. janvāris 2012 08:33 - Александр

Трудно плыть без рук, без ног, в соляной кислоте и против течения. Трудно, но можно.

9. janvāris 2012 10:47 - полупешеход

ярко, с душой, мне понравилось, только сдается мне - бесполезно..

Pievienot komentāru {5}