Intervijas

25 aprīlis

Vārda dienas:
Bārbala, Līksma

Horoskopi

Zivis
19. februāris
- 20. marts

Tevi saistīs pārmaiņas, apstākļu dažādība, jauni izaicinājumi. Kādam zīmes pārstāvim tas nozīmēs jaunus darba meklējumus, citam atbildīgākus pienākumus esošajā amatā. Lai darbi virzītos uz priekšu ātrākā tempā, parūpējies, lai tie tiktu iepriekš pienācīgi izplānoti. Neļauj steigai, haotiskumam radīt liekus sarežģījumus. Nedēļas nogalē aizmirsti par visu, kas skar darbu un kā nākas atpūties, pavadi vairāk laika kopā ar otro pusīti!

Ceturtdiena
Nakts
10 .. 12 C
Rīts
13 .. 15 C
Diena
19 .. 21 C
Vakars
14 .. 16 C
Vējš
2 .. 4 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Aktuālākā problēma šodien Daugavpilī

 

Sergejs Poļanskis Jaunumi Kultūra | 5. marts 2012 | 15:45

Pirmajam Orgona izpildītājam - 390

Džeinas Saulītas foto

 1622. gada 15. janvārī Parīzē piedzima Žans Batists Poklens, kurš vēlāk kļuva par pirmo Orgona lomas izpildītāju lugā „Tartifs jeb varenā XVII gadsimta afēra”. Luga tika uzrakstīta 1644. gadā, tā autors bija Poklens, kurš slēpās aiz pseidonīma Moljērs, tādējādi nodrošinot savam vārdam nemirstību, kura var sacensties tikai ar Šekspīru.

Lūk, arī Daugavpils teātrī šosezon tika iestudēta izrāde „Tartifs jeb varenā XVII gadsimta arēna”. Izrādes režisors Viktors Jansons rīkojās ne , Moljērs, un nespēlēja Orgonu pats, bet gan piedāvāja šo lomu Mihailam Samodahovam. Es domāju, ka viņš nav kļūdījies, jo lomu sadale izrādē ir teju vai juveliera darba cienīga. Ir interesantas dažādas sagadīšanās: ir zināms, ka Moljērs rakstīja Orgona lomu sev, bet pēc laikabiedra Monvāla atmiņām: „Moljērs nebija īpaši resns, nedz arī tievs. Viņš bija drīzāk liela auguma, nevis maza, viņam bija dižciltīga gaita un ķermenis”, un tālākdažādas uzacu kustības, kuras viņa seju padarīja par ļoti komisku”. Ir zināms, ka 1664. gadā, kad viņš pirmoreiz spēlēja Orgonu, lugas autoram bija 42 gadi, bet 1669. gadā, kad šo kaislēm pārbagāto izrādi apstiprināja, lai izrādītu Parīzē, viņam bija jau 47. Analoģijas ar Samodahovu ir vairāk nekā acīmredzamas

Izrādes sižetā ir viens centrālais personāžsOrgons, par spīti izrādes nosaukumam. Tartifs, kuru koši un oriģināli nospēlēja Viktors Jackevičs, pēc paša Moljēra vārdiem: „Neizdveš nevienu vārdu, neizdara nevienu kustību, kura skatītājiem nebūtu saistāma ar amorālu cilvēku, kuram pretstatā esmu es”, proti, Orgons. Izrāde ir Orgona personības transformācijas vēsture. Māte viņu no bērnības ir „barojusi” gudrām mācībām un īstenības, kurai tic pati, mīlēšanu. Šo cieto un valdonīgo raksturu lieliski tēlo Vera Hramnikova. Tas ir gadījums, kad gribas teikt: maza loma, kuru nospēlēja liela aktrise. Orgons, par spīti visam, agri apprecas un kļūst par divu bērnuDamisa un Mariannastēvu. Damisam ( grotiski un impulsīvi spēlē Miroslavs Blakunovs), pavisam neinteresē tēva pārdzīvojumi. Savukārt Mariannas ( šarmanti tēlo Karina Lučinina) prātu pilnībā pārņēmušas kāzas ar Valēru, tikpat romantiski noskaņotu jaunieti (spēlē Egils Viļumovs). Orgons apprecas otrreiz ar Elmīru, kura ir daudz jaunāka par viņu, šo lomu Moljērs rakstīja savai sievai Armandai Bežārai, kura arī bija 20 gadus jaunāka

Elmīra (Irēnas Kešiševas tēlojumā) ir jauna, enerģiska, patīk, kad viņu lutina, nevēlas slēpt jūtas. Orgona sievas brālis Kleants (inteliģenti nospēlēja Jurijs Losevs) ir savdabīgs saprāta paraugs. Mājā svarīgu loma ir arī kalponei Dorinai, (ļoti veiksmīgi tēlo Žanna Lubgāne), viņa iemieso saikni ar īstenību, neskatoties uz paradoksu, ka uzdzied Marseļjēzudziesmu, kura parādījās par 100 gadiem vēlāk, nekā tika uzrakstīta luga. Uzmanīgi vērojot, kļūst skaidrs, ka Orgonam šajā mājā vienkārši nav vietas: jaunā sieva kārto lietas pēc saviem ieskatiem, bērni dzīvo savu interešu pārņemti, māte un Kleants māca dzīvot. Ar lugas kontekstu ļoti labi saskan askētiskā lugas dekorācija, nav maināma tikai grieķu stilā veidotā kolonāde, kura ir teatrālās tradīcijas simbols un mājas skeleta balsts, viss pārējais ir kustīgs, kas liecina par mājas stāvokļa maiņu un kustīgumu. Tieši šeit viņš mierinājumu un atpūtu rod svētuļa Tartifa farizejiskajās runās. Jāatzīmē klasiskā Orgona frāze, ar kuru viņš raksturoja Tartifu, vēlāk kļūs ļoti slavena: „Lūk, tas ir cilvēks... Vārdu sakot, cilvēks!”. Arī Orgonam trūkst cilvēka, domubiedra, īsāk sakot – drauga.

Atvedot viņu uz mājām, Orgons sāk mainīties, parādās mājas tirāna iezīmes: viņš paziņo Mariannai, ka grasās viņu izdot pie Tartifa, izdzen no mājas Damisu par to, ka viņš paziņo par Tartifa centieniem pievērst sev Elmīras uzmanību, un, lai it dzēstu šķietamo dēla vainu, nodod Tartifam mantojumā visus savus īpašumus. Ir pilnīgi skaidrs, ka šajās darbībās viņš sajūt savu nozīmīgumu, savu gribu.

Tikai pēc Tartifa atmaskošanas, kuras aculiecinieks ir pats Orgons, melu plīvurs krīt un parādās trauksme un bezpalīdzība, jauna galējība – pilnīga cilvēciskā taisnīguma noliegšana. Orgons atceras savus pakalpojumus opozicionāriem, par kuriem viņš varētu samaksāt ļoti dārgi. Tagad viss ir Tartifa rokās, kurš jau ir atsūtījis uz māju tiesas pārstāvi Lojalu, īstu izrādes rozīnīti – neatkārtojamā Vladimira Dupaka izpildījumā, kurš izrādē ir gan bargs, gan viltīgi laipns.

Izrādes divkāršais fināls, kurš ir inscenēts Ivara Brakovska oficiera izpildījumā, uzskatāmi demonstrē Orgona transformācijas beigu posmu – viņš padodas. Plaši izplatīta cilvēka īpatnība – bezdarbība ir vieglāka par pretdarbību.

Glābjošais Jansona “happy end”, “Deus ex machina” paņēmiena ietvaros, bez šaubām ir tuvāks mūsdienu materiāla skaidrojumam, nekā klasiskajā Moljēra variantā, kurš ļoti uzskatāmi parāda tā perioda politisko pasūtījumu, kad pēkšņu glābiņu sniedza karalis

Tā ir tikai viena prizma, caur kuru var skatīt šo daudzšķautnaino gara darbu, katrs tajā atradīs savu filozofiju, no ikdienišķās līdz politiskajai, un tieši tur slēpjas šīs izrādes vērtība.

Sergejs Poļanskis, pasniedzējs, tulkotājs, European Society for Translation Studies

Komentāri:

21. jūlijs 2012 11:24 - KP

Kā noskaidroju, tulkojuma latviski šai lugai pagaidām nav.

19. jūlijs 2012 09:58 - KP

Starp citu, vai kāds nezina - "Tartifs" ir izdots latviski? Pameklēt Google nevaru, jo kompis īsti neklausa...Paldies par sapratni.:)

28. marts 2012 16:58 - KP

Mana visdziļākā pateicība Tev, Sergej, ka tieši Tu ar savām zināšanām un darbu pie manas franču valodas prasmes atklāji man šīs valodas skaistumu un izsmalcinātību.

21. februāris 2012 21:12 - S.P.

Благодарю всех за комментарии и здесь и в ФБ! Коту Бегемоту: Интерпункция никогда не была моей сильной стороной, тем более, что она существенно рознится от языка к языку и, в частности, во французском она намного проще, чем в русском. Но, все равно, спасибо!

18. februāris 2012 20:20 - KP

Pievienojos RainForest apsveikumam, pievienoju savējo.:)

18. februāris 2012 20:07 - Лена Ленина

Спасибо Виктору Янсону за спектакль! И Сергею за рецензию!

18. februāris 2012 12:42 - комментаторша

Да, спектакль хороший, и Миша хорош в главной роли!

18. februāris 2012 12:03 - Кот Бегемот

Запятые бы правильно расставили, господин консультант: "...которую он написал в 1664 году под псевдонимом Мольер, обеспечив своему имени бессмертие, сравнимое только, пожалуй, с именем Шекспира". Не стоит балгодарности! ;)

18. februāris 2012 10:58 - RainForest

Plašā un konstruktīvā recenzija palīdz labāk izprast lugu, tās daudzslāņainību. Atceros, ka, to lasot, galīgi "novirzījos no kursa" teksta izpratnē. Sirsnīgi sveicu autoru kā European Society for Translation Studies konsultantu.

Pievienot komentāru {9}