Zvaigžņu viesi

Daugavpils teātris uzsāk sadarbību ar J. Kupalas Nacionālo akadēmisko teātri (Minska)

Noslēdzot 2019. gadu, ir panākta savstarpēja vienošanās par turpmāku sadarb ...

Intervijas

22 februāris

Vārda dienas:
Ārija, Rigonda, Adrians, Adriāna, Adrija

Horoskopi

Lauva
23. jūlijs
- 23. augusts

Zvaigznes iesaka nedaudz kritiskāk izvērtēt sadarbības partneru piedāvājumus, tā kā tie var izrādīties ne līdz galam pārdomāti, slēpt sevī zemūdens akmeņus. Pareizāk rīkosies tie Lauvas zīmes pārstāvji, kuri pieturēsies pie labi zināmām, pārbaudītām vērtībām un atturēsies no nevajadzīgiem eksperimentiem. Finansiālajā plānā nav izslēgti negaidīti pavērsieni, proti, vari saskarties gan ar pēkšņiem izdevumiem, gan tikt pat negaidītām iespējām papildus nopelnīt.

Piektdiena
Diena
5 .. 7 C
Vakars
3 .. 5 C
Vējš
6 .. 8 m/s
Sestdiena
Nakts
1 .. 3 C
Rīts
2 .. 4 C
Vējš
3 .. 5 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Aktuālākā problēma šodien Daugavpilī

 

Egīls Gribačenoks Jaunumi Sabiedrība | 27. jūnijs 2011 | 16:20

Cik droši ir strādāt Latgales uzņēmumos un kā vēl uzlabot darba vidi tajos?

Šā gada sākumā tika prezentēts pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas pasūtījuma veiktais pētījums „Darba apstākļi un riski Latvijā 2009-2010”. Pētījuma pamatā ir darba devēju, nodarbināto un kvalificētu darba aizsardzības speciālistu viedokļi, kā arī pieejamo arodveselības un darba drošības datubāzu analīze.

Ņemot vērā pētījuma rezultātus, vēlos akcentēt Latgales reģiona rādītājus, salīdzinot tos ar vidējiem rādītājiem Latvijā kopumā.
Darba devējiem visā Latvijā tika lūgts novērtēt uzņēmuma darbības stabilitāti (prognozējamību) nākotnē 10 punktu skalā, ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju. Šajā skalā 10 punkti nozīmēja to, ka uzņēmuma darbība nākotnē ir pilnīgi stabila (prognozējama), bet 1 punkts – pretēju apgalvojumu. Novērtējot uzņēmuma stabilitāti Latgalē, vidējais rādītājs bija 6.1, turpretī vidēji Latvijā – 5.8, kas liecina, ka uzņēmēji Latgalē acīmredzot jūtas nedaudz stabilāk nekā vidēji valstī.

Savukārt nodarbinātajiem šajā pētījumā tika uzdots jautājums, cik procentu sava darba laika viņi velta tiešajiem darba pienākumiem. Arī šajā ziņā, šķiet, situācija Latgalē ir labāka nekā visā valstī kopumā, turklāt ievērojami vairāk ir nodarbināto, kas apgalvo, ka darbam velta 90-100% sava darba laika. Iespējams, tas saistīts ar nozaru un darba veidu specifiku - piemēram, strādājot ražotnē, kur no tava darba atkarīgs arī pārējo cilvēku veikums, gribot negribot darba laiks veltāms pārsvarā saviem tiešajiem pienākumiem, savukārt, atrodoties birojā, kur nepārtraukti pieejams internets, dažādi sociālie mediji utt., dažkārt domas novirzās citur, un darbam tiek veltīts nedaudz mazāk uzmanības.

Ja ņem vērā statistiku par 100 000 nodarbinātajiem, Latvijā vidēji uz šādu cilvēku skaitu ir 307 arodslimnieki, toties Latgalē to ir divreiz mazāk – 150. Šādi dati gan nenozīmē, ka cilvēki slimotu retāk, taču vienīgā vieta Latvijā, kur var apstiprināt arodslimību diagnozi, ir P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca Rīgā, līdz ar to reģionu iedzīvotājiem bieži nav iespēju (laika, naudas) nokārtot dokumentus, jo arodslimības apstiprināšana ir garš un samērā sarežģīts process.

Pozitīva aina vērojama arī jautājumā par to, kuros uzņēmumos pēdējā gada laikā ir veikts darba vides riska novērtējums un sastādīts preventīvo pasākumu plāns. Latgalē šādas aktivitātes veiktas 50% uzņēmumu, Latvijā kopumā - 30%. Tiesa gan, mums visiem šai ziņā vēl tāls ceļš ir ejams – visticamāk, ka 100% atbilstību normatīvo aktu prasībām mums neizdosies sasniegt, tomēr labākajās uzņēmumu grupās šis rādītājs jau sasniedz aptuveni 75-80%. Lielu atbalstu šai ziņā sniedza iespēja, ko pēdējos gados visā Latvijā nodrošināja LDDK, - bezmaksas darba vides risku novērtēšana jeb tā dēvētais „de minimis” atbalsts. Projekta ietvaros Latgalē tika novērtēti riski 14 210 darba vietās.

Tomēr joprojām daudzi darba devēji savus pienākumus darba aizsardzības jomā neveic. Pēc iepriekš minētā pētījuma rezultātiem, aptuveni 50% darba devēju gan Latgalē, gan visā Latvijā atzīst, ka viņiem nekas netraucē veikt darba vides sakārtošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem, savukārt 40% aptaujāto darba devēju Latgalē atzīst, ka darba vides sakārtošanai trūkst līdzekļu. Līdzīgu argumentu nesakārtotai darba videi minējuši arī 78% darba aizsardzības speciālistu.

Būtiska problēma Latgalē, kā arī Latvijā kopumā joprojām ir „aplokšņu algas”. Veicot nodarbināto aptauju uzņēmumos, kuros šāda samaksas kārtība eksistē, biežāk tiek norādīts arī uz dažādiem konfliktiem gan uzņēmuma iekšienē (nesaskaņas starp darbiniekiem un vadītājiem, konflikti darbinieku vidū), gan saskarē ar klientiem. Tas neapšaubāmi var ietekmēt uzņēmuma darbību un tā reputāciju gan tuvākā, gan tālākā nākotnē.

Pētījuma rezultāti liecina - ja darba devēji neievēro vienas likumdošanas prasības (piemēram, attiecībā uz nodokļu nomaksu), tad viņi bieži neievēro arī citus normatīvos aktus (piemēram, noteikumus, kas regulē darba aizsardzības prasības). Piemēram, šādi darba devēji bieži neveic nodarbināto apmācību un instruktāžu, obligātās veselības pārbaudes, turklāt – jo biežāk alga tiek maksāta „aploksnē”, jo mazāk tiek ievērotas darba aizsardzības prasības.

Kādu atbalstu Latgales uzņēmumi vēlētos saņemt bezmaksas darba aizsardzības jomā? Biežāk minētie atbalsta veidi ir šādi:
1. bezmaksas obligātās veselības pārbaudes (79.9% aptaujāto darba devēju Latgalē, 74.6% - vidēji Latvijā);
2. bezmaksas individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu (78.8% Latgalē, 52.5% vidēji Latvijā);
3. rokasgrāmatu par visiem darba aizsardzības jautājumiem, kas jāievēro attiecīgās darbības nozares uzņēmumiem (78.3% Latgalē, 57.3% vidēji Latvijā);
4. bezmaksas darba devēju apmācības darba aizsardzības jautājumos (77.2% Latgalē, 58.4% vidēji Latvijā);
5. elektronisku darba vides risku novērtēšanas programmatūru, lai pats varētu ērti un vienkārši novērtēt sava uzņēmuma darba vides riskus (74.6% Latgalē, 53.4% vidēji Latvijā).

Pirmie divi potenciālā atbalsta veidi nenoliedzami ir saistīti ar finansiāliem izdevumiem / ieguldījumiem, tomēr patlaban nav neviena pieejama instrumenta, ko varētu ieteikt darba devējiem šī jautājuma risināšanai. Tomēr pārējos trīs jautājumus LDDK risina jau patlaban, piedāvājot konkrētus atbalsta instrumentus, - varam vien iedrošināt reģiona darba devējus aktīvāk izmantot piedāvātās iespējas. Piemēram, tā dēvētajā jaunā uzņēmēja paketē ir iekļautas specifiskas prasības, ko likumdevēji izvirzījuši vairāk nekā 15 dažādu nozaru uzņēmumiem, līdz ar to darba devēju vēlmju sarakstā minētā rokasgrāmata faktiski jau ir pieejama. Vienlaikus par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras preventīvā plāna līdzekļiem šogad tiks aktualizēti arī darba aizsardzības prakses standarti tādās nozarēs kā lauksaimniecība, kokapstrāde, veselības aprūpe, būvniecība un biroju darbs.

Arī iepriekš minētā bezmaksas apmācība jau vairākus gadus ir pieejama visu reģionu, tostarp Latgales darba devējiem, bet elektroniska risku novērtēšanas programma tiks piedāvāta jau vistuvākajā laikā.

Jāpiebilst, ka LDDK jau kopš 2008. gada īsteno dažādas aktivitātes, lai paaugstinātu darba devēju izpratnes līmeni par darba aizsardzības un darba tiesību jautājumiem, tostarp piedāvājot pastāvīgu bezmaksas konsultāciju iespējas darba devējiem visā Latvijā par darba aizsardzības un darba tiesības jautājumiem uzņēmumos, seminārus un apmācības, datorspēli jauniešiem, rokasgrāmatu par darba aizsardzības un darba tiesību prasību piemērošanu jaunajiem komersantiem, Visi minētie pasākumi un materiāli darba devējiem pieejami bez maksas līdz pat 2013. gadam.

Tos uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai jautājumi sakarā ar likumdošanas izmaiņām, aicinu bez maksas konsultēties LDDK Latgales reģiona darba devēju konsultāciju centrā Mihoelsa ielā 43, Daugavpilī, zvanot pa tālruņiem 65424376, 26382503 vai sūtot savus jautājumus uz e-pastu egils@lddk.lv.
 

Egīls Gribačenoks, Latgales reģiona darba devēju konsultāciju centra Darba tiesību un darba aizsardzības eksperts

Pievienot komentāru