Zvaigžņu viesi

Daugavpils teātris uzsāk sadarbību ar J. Kupalas Nacionālo akadēmisko teātri (Minska)

Noslēdzot 2019. gadu, ir panākta savstarpēja vienošanās par turpmāku sadarb ...

Intervijas

22 februāris

Vārda dienas:
Ārija, Rigonda, Adrians, Adriāna, Adrija

Horoskopi

Strēlnieks
23. novembris
- 21. decembris

Rūpīgāk koncentrējies veicamajiem pienākumiem un netērē laiku otršķirīgām lietām! Komunikācijā ar sadarbības partneriem centies būt nopietnāks un konstruktīvāk pamatot savu skatu punktu, nodrošināties ar pārliecinošu argumentāciju. Ja tev kārtojami ar tieslietām saistīti jautājumi, zvaigznes iesaka pieaicināt zinošu speciālistu, atturēties no kārdinājuma ietaupīt. No darba brīvajā laikā ieteicamas sportiskas aktivitātes, jo tās vislabāk palīdzēs tev atbrīvoties no liekās spriedzes.

Piektdiena
Diena
5 .. 7 C
Vakars
3 .. 5 C
Vējš
6 .. 8 m/s
Sestdiena
Nakts
1 .. 3 C
Rīts
2 .. 4 C
Vējš
3 .. 5 m/s

Avots: gismeteo.ru

Aptauja

Aktuālākā problēma šodien Daugavpilī

 

Egīls Gribačenoks Jaunumi Sabiedrība | 20. decembris 2010 | 10:46

Kā padarīt vibrāciju darba vidē mazāk bīstamu darbiniekiem?

Latvijā liela daļa nodarbināto savā darba vietā ir pakļauti kaitīgai vibrācijas ietekmei. Viņu vidū ir visdažādāko profesiju pārstāvji - sākot no transporta līdzekļu vadītājiem, būvniekiem un kokapstrādē nodarbinātajiem līdz pat šuvējiem, pārtikas rūpniecībā un citās nozarēs strādājošajiem.

Ar dažādām vibrācijām, kas nenodara būtisku ļaunumu, protams, saskaramies ik dienu, taču daudz nopietnāk veselību ietekmē vibrācija, kurai strādājošie pakļauti vairākas stundas dienā, piemēram, strādājot pie dažāda veida darba darbagaldiem un mehanizētiem darba instrumentiem.
Patlaban Latvijas Darba devēju konfederācijas īstenotā Eiropas Savienības struktūrfondu projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” (Nr. 1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/002) 2.2. aktivitātes „De minimis” atbalsta īstenošanas laikā darba devēji var veikt bezmaksas darba vides risku novērtējumu, tostarp – fizikālo faktoru mērījumus darba vidē. Starp tiem ir arī vibrācijas mērījumi, kuri mēdz pārsniegt pieļaujamo līmeni, un daudzi darba devēji nezina, kā rīkoties tādās situācijās, kādi obligātie un preventīvie pasākumi būtu jāveic, lai iespējamos riskus novērstu.
Lai to kontrolētu un samazinātu vibrācijas kaitīgo iedarbību uz nodarbināto drošību un veselību darbā, Latvija jau 2004. gadā pārņēmusi Eiropas Savienības direktīvu 2002/44/EC “Par obligātajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz nodarbināto pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija)”. Mūsu valstī to regulē 2004. gada 13. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 284 „Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē”.
Lai darba devēji izprastu, kādus riskus var radīt pārmērīga vibrācija un kā noteikt, vai ir pamats uztraukumam, lūk, dažas pamatlietas, ko der zināt.
Izšķir divus vibrācijas iedarbības veidus:
• plaukstas un rokas vibrācija — vibrācija, ko caur nodarbinātā rokām pārvada darba aprīkojums, kas rada sitienus vai rotāciju. Šāda vibrācija rada risku nodarbinātā drošībai un veselībai - īpaši asinsvadu, kaulu un locītavu, muskuļu un nervu sistēmas darbības traucējumus. Standartizētā astoņu stundu atskaites periodā dienas ekspozīcijas robežvērtība šādai vibrācijai ir 5 m/s2, bet dienas ekspozīcijas darbības vērtība - 2,5 m/s2;
• visa ķermeņa vibrācija — vibrācija, ko pārvada stāvoša vai sēdoša nodarbinātā atbalsta virsmas (attiecīgi – kājas, mugura utt.). Tās arī rada nopietnu risku nodarbinātā drošībai un veselībai - īpaši mugurkaula jostas daļas slimību risku un mugurkaula traumas. Standartizētā astoņu stundu atskaites periodā dienas ekspozīcijas robežvērtība šādai vibrācijai ir 1,15 m/s2, savukārt dienas ekspozīcijas darbības vērtība - 0,5 m/s2.
Saskaņā ar noteikumu prasībām vibrāciju radīto risku darba vietā nepieciešams izvērtēt ne retāk kā reizi gadā, kā arī – vienmēr, kad radīta jauna darba vieta vai notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē, kas minēto risku varētu palielināt (piemēram, mainās darba procesi, metodes, darba aprīkojums).
Vibrācijas radīto risku papildus novērtē un vibrācijas līmeni mēra:
• pēc darba aizsardzības pasākumu veikšanas - lai pārliecinātos, vai vibrācijas radītais risks ir novērsts vai samazināts līdz pieļaujamam līmenim. Vibrācijas līmenis nav jāmēra, ja pēc atkārtotas riska novērtēšanas konstatē, ka risks nodarbināto drošībai un veselībai ir novērsts vai samazināts līdz pieļaujamam līmenim;
• ja nodarbinātā veselības pārbaudē konstatēti veselības traucējumi vai noticis nelaimes gadījums darbā, kas saistīts ar vibrācijas ietekmi uz konkrētu nodarbināto;
• pēc nodarbināto vai viņu uzticības personu pieprasījuma, ja ir pamats domāt, ka vibrācijas līmenis darba vidē ir palielinājies un tiek apdraudēta nodarbināto drošība un veselība. Vibrācijas līmenis nav jāmēra, ja pēc atkārtotas riska novērtēšanas konstatē, ka risks nodarbināto drošībai un veselībai ir novērsts vai samazināts līdz pieļaujamam līmenim.
Nodarbinātajiem, kas saskaras ar paaugstinātu vibrācijas līmeni savās darba vietās, ir obligāti jāveic veselības pārbaudes, ko reglamentē 2009. gada 10. marta MK noteikumi Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”. Šāda pārbaude jāveic, stājoties darbā, ja nodarbinātais pakļauts tādai vibrācijas iedarbībai, kas pārsniedz noteikumos definētās vibrācijas robežvērtības (attiecīgi plaukstas un rokas vibrācijai standartizētā astoņu stundu atskaites periodā pārsniedzot dienas ekspozīcijas darbības vērtību 2,5 m/s2; visa ķermeņa vibrācijai standartizētā astoņu stundu atskaites periodā pārsniedzot dienas ekspozīcijas darbības vērtību 0,5 m/s2). Tāpat obligātā veselības pārbaude veicama reizi gadā, ja nodarbinātā veselības stāvokli ietekmē vibrācija, bet nav veikti vibrācijas ekspozīcijas mērījumi darba vidē, kā arī - ja vibrācijas ekspozīcijas robežvērtības pārsniedz noteikumos minētās robežvērtības.
Vibrācijas kaitīgo iedarbību darba vietās var mazināt:
1) tieši vibrācijas ģeneratoros (kustīgo detaļu balansēšana, smērvielu pielietošana);
2) ar vibroizolācijas palīdzību (elastīgu saišu radīšana, lietojot atsperes, amortizējošus gumijas rokturus vai citas mehāniskās, hidrauliskās un pneimatiskās ierīces);
3) ar vibrodzēšanas palīdzību (iekārtas, darba aprīkojuma novietošana uz masīvas pamatnes);
4) nodrošinot vibroabsorbciju (enerģijas zudumu radīšana, pielietojot elektromagnētisko lauku);
5) pielietojot individuālos aizsardzības līdzekļus (cimdi ar speciālu oderējumu, kas dzēš vibrāciju, apavi ar biezu un mīkstu zoli, amortizējoši gumijas paliktņi).
Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai jautājumi šajā vai citos ar darba aizsardzību un darba tiesībām saistītos jautājumos, aicinu bez maksas konsultēties LDDK Latgales reģiona darba devēju konsultāciju centrā Mihoelsa ielā 43, Daugavpilī, zvanot pa tālruņiem 65424376, 26382503 vai sūtot savus jautājumus uz e-pastu egils@lddk.lv.
 

Egīls Gribačenoks, Latgales reģiona darba devēju konsultāciju centra Darba tiesību un darba aizsardzības eksperts

Pievienot komentāru